Vēsture

Skolas direktori

1974. gads. Skolā uzsāk autoapmācību skolotāja Pāvela Toča vadībā.

1975. gads. 10.novembrī tiek atklāts peldbaseins. Absolvējuši tādi sportisti kā A.Ķiksis, R.Lodziņš, M.Petraško, A. Bukonte, K. Ločmelis u.c. Notiek pirmais sarīkojumu deju konkurss „Valmieras rudens – 75″,kas turpinās gandrīz desmit gadus. Skolas pionieru un komjauniešu organizācijām piešķir Latviešu Sarkano strēlnieku vārdu. Kā liecība tam tiek noformēta foajē siena, organizēti pasākumi ar strēlnieku piedalīšanos.

1989. gads. Uz jaunuzcelto Valmiera 2.vidusskolu pāriet mācīties krievu plūsmas skolēni. Skolā paliek tikai latviešu plūsma.

1990. gads. Par skolas direktoru kļūst Imants Šteindāls, pirms tam militārās apmācības un fizkultūras skolotājs.

1991. gads. 5.maijā mācītājs Kavacis iesvēta jauno skolas karogu. 12.oktobrī atzīmē skolas 20 gadu jubileju. Atklāj piemiņas akmeni ar V.Plūdoņa vārdiem: “Tas spēs, kas uzdrīkstēsies”

1993. gads. Nodibinās sadraudzība ar Fersmoldas reālskolu Vācijā. Tiek pabeigts darbmācības korpuss.

1995. gads. Par skolas direktoru kļūst Uldis Ābeltiņš, pirms tam fizikas skolotājs. 25.oktobrī iznāk skolas avīzes “Pēda” 1.numurs. Redaktors – Ričards Lācis.

1996. gads. V4.V tiek sadalīta divās skolās – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un Pārgaujas sākumskolā. Skolai piešķir ceļojošo balvu “Lielā pūce”. Skolas 25 gadu jubileja.

1997. gads. Aizsākas draudzība ar Dālenas vidusskolu Norvēģijā.

1998. gads. Sākas sadraudzība ar Solnas ģimnāziju Zviedrijā.

2000. gads. Izveidots informatīvais centrs un skolas mājas lapa. Pasaules Bankas projekta ietvaros siltināta skola un nomainīti logi.

2001. gads. Skolas 30 gadu jubileja. Tiek atklāta absolventu dāvana skolai – logo un uzraksts “Valmieras Pārgujas ģimnāzija” uz skolas sienas pie ieejas.

2002. gads. Skola veiksmīgi uzsāk darbību kā Veselību veicinoša skola. Norvēģu klase svin 10 gadu jubileju. Skolēnu skaits- 887, pedagogi- 74.

2004. gads. Šī gada pirmo septembri skola sagaida ar jauno bruģi pie skolas, trešā stāva gaitenī tika ieklāta jauna grīda. Mācību procesu informātikas stundās bieži izjauc portāls draugiem.lv.

2005. gads. Skolā tiek ieviestas Eiropas standarta garderobes ar video novērošanas kamerām. Tika veikti uzlabojumi datorklasē. Skola tika pie jauna busiņa. Skola kļūst par Vācu valodas 2.pakāpes diploma bāzes skolu. Skola uzsāk organizēt pilsētas mēroga konferences par aktuālām problēmām sabiedrībā. Skolas veiksmīgi piedalās projektā „Bērniem draudzīga skola”. Skola iesaistās Eiropas projektā „Mācību izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”.

2006. gads. Skola iegūst tiesības izsniegt starptautisko izglītības sertifikātu. Skolas uzsāk neklātienes Erudīta konkursu dabaszinībās. Par direktori sāk strādāt Agita Zariņa, pirms tam direktora vietniece audzināšanas darbā un latviešu valodas un literatūras skolotāja. Skola svin 35 gadu jubileju un godam iztur akreditāciju. Latvijā jauna attīstības programma – Talantu akadēmija, kurā no 324 skolēniem tiek uzņemti 50, no kuriem divi ir mūsējie – Krišjānis Ķibers un Jānis Šļaukstiņš.

2007. gads. Atjaunota skolas svinību zāle. Tiek atdzīvināti skolas pašdarbības kolektīvi, iepirkti tērpi. Notiek stadiona atjaunošanas darbi- ieklāts jauns futbola laukuma mākslīgais segums.

2008. gads. Darbu uzsāk e-klase un mūsu skola arī  sāk pielietot modernās tehnoloģijas ikdienas dzīvē. Tiek pabeigta futbola laukuma rekonstrukcija. Jaunu veidolu iegūst skolotāju istaba, kura kļūst gaišāka, mājīgāka. Pirmā foto izstāde otrā stāva īsajā gaitenī , kuras idejas autore Karlīna Cercina. Vēlāk seko arī citas izstādes.

Latvijas 90 gadu jubilejā 90 bērni un jaunieši kopā ar Valsts prezidentu uz Nacionālā teātra skatuves simboliski atkal proklamē Latvijas neatkarību. Viņu vidū arī divi mūsējie – Kārlis Ruks un Roberts Ločmelis.

Pirmais radošais koncerts „Lai skan!”. Idejas autore skolniece Lillija Šurigina.

Pirmoreiz tiek uzsākta labāko sportistu godināšana. Līdz tam tas notika Karoga svētkos.

12. klašu izlaidums otrs lielākais valstī – 152 jaunieši.

2009. gads. Jauna tradīcija – tiek organizēta pirmā absolventu stunda. Skolā viesojās mūsu bijušie skolēni, lai dalītos savās pardomās par studijām, darba gaitām un dzīvi vispār.

Trīs mūsējie – Sabīne Zaķe, Tīna Burova, Madars Vanags piedalās TV šova „Koru kari 2”dziedot Lienes Šomases Valmieras dzeltenajā korī.

Pirmo reizi tiek organizēts Aerobikas un piramīdu festivāls. Skolotāja Astra Pacēviča  organizē pasākumu –„Atpūtīsimies krievu stilā”, kurā skolēni piedalās ar dažādiem priekšnesumiem krievu valodā.

2010. gads. Darbu uzsāk pirmās meistarklases, kurās kā skolotāji darbojās gudri un erudīti cilvēki- pirmā meistarklase māksliniekam Jānim Anmanim. Tiek uzsākts Eiropas sociālā fonda projekts „Sociālās integrācijas programma dzīves, darba prasmju un karjeras attīstībai”. Tās ietvaros skolēniem tiek dota iespēja darboties dažādos pulciņos.

Pēc vecāku iniciatīvas notiek pirmais labdarības tirdziņš un ziedojumu koncerts „Ziemas vakarā, ejot pie Tevis”.

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalās visi (6) mūsu skolas pašdarbības kolektīvi – kopā 150 dalībnieki.

2011. gads. Skolā tiek nodots lifts, dodot iespēju skolu apmeklēt arī bērniem ar kustību traucējumiem. Uzsāk īstenot projektu „Paaudžu laipa”, kuru finansē Latvijas un Šveices sadarbības programmas grant shēma „NVO fonds.”Projekts dod iespēju skolas dzīvē atgriezties skolotājiem pensionāriem, sniedzot savu palīdzību skolēniem konsultāciju veidā vaio aizstājot skolotājus. Projekts dod iespēju arī izveidot skolas muzeju, kuru atklāj 14. oktobrī.

Skolas 40 gadu jubileja un salidojums.

2012. gads. Lai rosinātu skolēnu interesi par inženierzinātnēm, Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Tartu universitāti skolā organizē Robotikas meistarklasi, kur notiek gan teorētiskas, gan praktiskas nodarbības, bet jau 21. martā mūsu skolas pārstāvji piedalās sacensībās Tartu un izcīna 1. un 3. vietu. 13. aprīlī skolā bija iespēja tikties ar Konstantīnu Pupuru – grupas Helsinki 86 biedru, kurš 1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē iznesa Latvijas karogu cauri Rīgai. Skolā uz gadu darbu uzsāk angļu valodas skolotājs Deivids Olsons no ASV. Viņš darbojas Fulbraita stipendiju programmas ietvaros. 20. oktobrī skolas norvēģi atzīmēja savas darbības 20 gadu pastāvēšanu. Kopā pulcējās gan esošie, gan bijušie trollēni, viņu skolotāja Sanda Deisone, kā arī viesi no Rud skolas Norvēģijā. Novembrī durvis ver Metodiskais centrs angļu valodas skolotājiem. Uzsāk piebūves renovāciju- ēkas siltināšanas darbus.

Decembrī skola pievienojas labdarības akcijai „Eņģeļi pār Latviju” un skolā izskan koncerts, kurā kopā piedalās skolēni, viņu vecāki, skolotāji un skolas absolventi.

2013. gads. Skolēni pirmo reizi kārto centralizēto eksāmenu angļu valodā jau marta mēnesī. Ļoti savdabīga Žetona vakara izrāde “Jērādiņa”, kuras režisors Krišjānis Salmiņš. Šoreiz ir tikai divi varianti –absolūta sajūsma vai pilnīgs noliegums. Sākas draudzība ar Bjornegard skolu (Norvēģija), augustā norvēģu klases skolēni kopā ar norvēģu jauniešiem dodas vairāk nekā 10 stundu ilgā pārgājienā pa Bessegen kalniem. Novembrī pirmo reizi tiek rīkotas VPĢ Eiroparlamenta vēlēšanas. Uz pusgadu skolā strādā vācu valodas skolotāja Lenore Thiem no Vācijas.

2014. gads. Tiek atklāta mūsdienīga semināru telpa. Projektu nedēļas laikā visas klases iesaistās „Labdarības skolas” aktivitātēs. Martā pirmo reizi Latvijā notiek FLL (First LEGO LEAGUE) čempionāts, un tas notiek mūsu skolā. 

2016.gads. Skolas 45 gadu jubilejas salidojums “Pārgauja gaismo!” Notiek ikgadējās sporta spēles bērniem ar īpašām vajadzībām “Mēs varam!” Skolā notiek tematiskās balles.

2017.gads. Pirmo reizi Skolēnu dome organizē Čību dienu un kino vakaru skolā. Tautisko deju kolektīvs “Pārgaujas delveri” piedalās starptautiskā deju festivālā Prāgā, Čehijā. Aerobikas un piramīdu festivāls pirmo reizi notiek Valmieras Kultūras centrā.

Maija sākumā par godu Baltā galdauta svētkiem iedibināta tradīcija – pašdarbnieku svētki – Valmieras Kultūras centrā teatralizēts uzvedums “Skroderdienas Silmačos”. Ziemassvētkos 8.labdarības koncertā “Uzvelciet baltu kreklu!” piedalās rekordliels dalībnieku skaits, zālē nav vietas visiem skatītājiem, koncerts tiek rādīts tiešsaistē. Tiek uzsākts Erasmus+ projekts “Pedagogu plānošanas prasmes kompetencēs balstītā izglītībā”.

2018.gads. Tiek atklāts izremontētais mājturības kabinets piebūvē. Mūsdienu deju grupa “Flash” svin 10 gadu jubileju ar koncertu “Noktirne” Valmieras Kultūras centrā. Pašdarbnieku svētki “Vella kalpi” maijā. Tautisko deju kolektīvs “Pārgaujas delveri” piedalās XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Rīgā.

No 2018.gada aprīļa līdz 2019.gada martam skolā notika renovācija,  un mācības notika 7  dažādās vietās Valmierā. 16.maijā notika oficiālā skolas atklāšana. 6.aprīlī notika pirmais lielais pasākums pēc pārbūves – Žetona vakars un izrāde “Lilioms”.

Maijā Valmieras Kultūras centrā notika VPĢ ikgadējie Karoga svētki un izrāde “Tobago”, kurā piedalījās visi skolas pašdarbības kolektīvi. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 2.jūlija rīkojumu Nr.320 Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai ar 2019.gada 1.septembri tika piešķirts valsts ģimnāzijas statuss.

16.novembrī  Valmieras Kultūras centrā notika Latvijas 100. dzimšanas dienas svinības un skolas vecākā pedagoga Elmāra Gulbja godināšana, sveicot viņu 90 gadu jubilejā un arī kā “Goda valmierieti 2018”.

Novembrī skolas direktore Agita Zariņa saņēma apbalvojumu “Gada valmierietis” par teicamu mācību procesa organizēšanu skolas pārbūves laikā, ieguldījumu skolas mācību programmu un vides attīstībā, pedagogu profesionālā pilnveidē.

2020.gadā notika skolas akreditācija, termiņš – 2026.gada 30.novembris.

2020.gada 13.martā «Covid-19» vīrusa dēļ Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, skolās sākas attālinātās mācības, skolēni un skolotāji apgūst jaunas mācību metodes Zoomā un Google Classroomā, saziņai tiek izveidotas Whatsapp grupas, ikdienas sarunvalodā ienāk tādi vārdi kā “vebinārs”, “pašvadīta mācīšanās”  utt. Zūd vecās tradīcijas, parādās jauna - “Diena bez datora!”. Paralēli izglītības procesam skolotāji veic arī mediķu darbu, seko līdzi skolēnu saslimstībai, karantīnai, testiem un sertifikātiem. Divu gadu laikā mācību process tiek organizēts gan absolūtā tiešsaistē, gan kā hibrīdstundas, klases nāk uz skolu maiņās, darbs notiek maskās, galvenais moto: “Mājas, ziepes, 2 metri!”. Ārkārtējā situācija un ierobežojumi skolā beidzas 2022.gada 1.aprīlī.

No 2020. gada 1. septembra skolā pakāpeniski sāk ieviest Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenoto ESF projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola 2030).

Pandēmijas dēļ 2021.gadā nenotiek plānotais skolas salidojums, bet 50 gadu jubileja 1.septembrī tiek atzīmēta ar klašu kolektīvu kūku parādi.

2022.gada 24.februārī Krievija uzsāk karu pret Ukrainu. Ar 23.martu mūsu skolā sāk mācīties ukraiņu jaunieši, bēgļiem tiek sniegts materiālais, finansiālais un emocionālais atbalsts.

2022.gada oktobrī direktore Agita Zariņa-Stūre tika ievēlēta par deputāti 14.Saeimā, kļūstot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju. Viņas pienākumus skolā vairāk nekā gadu pildīja direktores vietniece Ērika Ivanova, pēc tam Ilva Lakuča, kas 2023.gada 1.decembrī tika apstiprināta par ģimnāzijas direktori.