Izglītības kvalitāte ģimnāzijā
Publicēts 06/02/2024
Pēc kā nosaka izglītības kvalitāti?
Izglītības kvalitāti nosaka pēc vairākiem komponentiem: atbilstības izvirzītajiem mērķiem, iekļaujošas vides, labas pārvaldības un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanas. Vissvarīgākais, protams, ir kvalitatīvas mācības, kas, pamatojoties uz iekļaujošas vides un labas pārvaldības ieguldījumiem, veicina izglītības mērķu sasniegšanu.
Mūsu ģimnāzija piedāvā četrus vispārējās vidējās izglītības virzienus - sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība, dabaszinātnes un inženierzinības - ar plašu un kvalitatīvu padziļināto (Bioloģija II, Matemātika II, Fizika II, Ķīmija II, Ģeogrāfija II, Programmēšana II, Svešvaloda (angļu) II, Sociālās zinātnes II, Vēsture II, Latviešu valoda un literatūra II, Dizains un tehnoloģijas II ) un specializēto kursu (Filozofija, Psiholoģija, Latīņu, Norvēģu, Franču valoda, Anatomija un fizioloģija, Latvijas vēsture, Digitālais dizains) piedāvājumu, lai ikviens jaunietis varētu mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem.
Šogad noslēdzās jaunā izglītības standarta ieviešanas process, līdz ar to bija ļoti būtiski novērtēt, cik veiksmīga un kādā kvalitātē ir bijusi standarta ieviešana mūsu ģimnāzijā. 2022./2023. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka ierindojamies 11.vietā starp visām Latvijas valsts ģimnāzijām vidējās izglītības posmā un 15.vietā pamatizglītības posmā, un tas ir ļoti atzīstams un augsts rādītājs. Programmēšanas augstākā apguves līmeņa eksāmena rezultāti ir augstākie valstī, bet sociālo zinātņu, dizaina un tehnoloģiju un latviešu valodas eksāmenu rezultāti ir sešu labāko rezultātu vidū starp visām valsts ģimnāzijām.
Mūsu ģimnāzijā tiek veidota vienota izpratne par vērtēšanu. Ir pilnveidota mācību procesā iesaistīto izpratne par formatīvās vērtēšanas lomu mācību procesā, proti, notiek skolēna apzināta virzīšana uz izaugsmi caur formatīvo vērtēšanu. Pēc nepieciešamības ikvienam skolēnam saskaņā ar skolas vērtēšanas kārtību ir iespējams uzlabot mācību sasniegumus un pilnveidot prasmes.
Skolēniem katras mācību tēmas apguves sākumā ir zināmas prasības un kritēriji vērtējuma saņemšanai. Visiem pedagogiem zināma efektīvas mācību stundas struktūra, skolotāji tiek mudināti izmantot lietpratīgus klasvadības paņēmienus. Mācību procesā tiek izvirzīti skolēnam saprotami sasniedzamie rezultāti, tiek piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi, kas dod iespēju veidot dziļāku izpratni, ikdienas mācībās tiek sniegta atgriezeniskā saite.
Ģimnāzijā tiek attīstīta skolēnu lasītprasme, pašvadītas mācīšanās prasmes, medijpratība, kā arī visos mācību priekšmetos skolēniem ir iespēja saņemt palīdzību individuālajās konsultācijās, lai palīdzētu skolēniem sasniegt augstāku zināšanu un prasmju līmeni. Mācību procesā starpdisciplinārā kursa “Projektu darbs” ietvaros tiek veidotas skolēnu uzņēmējdarbības un karjeras vadības prasmes.
Skolēni tiek virzīti uz izcilību, piedāvājot piedalīties skolas, pilsētas un novada olimpiādēs un ZPD konkursā, dažādos izglītojošos konkursos un sacensībās.
Kā pierādījums skolēnu augstai mācību motivācijai ir apliecinājums, ka 142 VPVĢ skolēniem 2023./2024. mācību gada pirmajā semestrī piešķirts Valmieras novada pašvaldības apbalvojums “Par teicamām sekmēm mācību darbā”.
Savukārt droša un labvēlīga vide, kāda noteikti ir VPVĢ, veicina skolēnu mācīšanos un palielina viņu motivāciju. Ne velti pētījumi liecina, ka droša izglītības iestādes vide, laba reputācija un iestādes klimats, izvēloties skolu, ir pat svarīgāki priekšnosacījumi nekā mācību sasniegumi. Skolā strādā motivēts un profesionāls atbalsta personāls, kas palīdz skolēniem, vecākiem un skolotājiem izprast un novērst grūtības, kas traucē mācību procesā un audzināšanas darbā, veicina skolēna pozitīvu pašizaugsmi un sniedz palīdzību skolēna emocionālo, kognitīvo, uzvedības un saskarsmes grūtību mazināšanā.
Ģimnāzijas padomes vecāku vērtējumā mūsu skolā ir laba izglītības kvalitāte un mācību apstākļi, atbildīgs skolotāju darbs, labi vispārējās vidējās izglītības virzieni, interesantas ārpusstundu aktivitātes un pasākumi, saprotoši un atsaucīgi skolotāji, kvalitatīva interešu izglītība, kā arī disciplīna un stingri kārtības noteikumi.
Kas ģimnāzijai jādara, lai sasniegtu augstāku reitingu?
Jāiegulda resursi pedagogu profesionālajā pilnveidē - ir būtiski, lai ikvienam pedagogam būtu iespēja pilnveidoties atbilstoši savai pieredzei, izglītībai un mācību jomas specifikai. Kvalitatīva un personalizēta pedagogu profesionālā pilnveide ir veids, kā ietekmēt mācību procesu un uzlabot skolēnu sniegumu.
Vecāku informētība un iesaistīšana skolas mērķu un vērtību izvirzīšanā un ieviešanā. Tikai savstarpējā sadarbība un vienotība prasībās nodrošina labāko iespējamo izglītības vidi un atbalstu skolēniem (Ģimnāzijas padome, izglītojošas nodarbības vecākiem, dalība skolas organizētos pasākumos, regulāra informācijas apmaiņa).
Estētiska skolas fiziskā vide un resursu iespējas kopā ar profesionālu pedagogu sniedz patīkamu un attīstošu mācību vidi skolēniem, kurā viņi var justies droši, ērti un motivēti mācīties. Modernas, labi aprīkotas klases telpas, dabaszinātņu laboratorijas, sporta zāles un tehnoloģiju nodrošinājums palīdz atbalstīt dažādus mācību stilus un veicinātu skolēnu radošumu, kā arī palīdzētu viņiem iegūt prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu sabiedrībā.
Regulāra rezultātu analīze (mācību sasniegumi, skolēnu un pedagogu labbūtība, droša vide u.c.) ļauj skolas vadībai un skolotājiem sekot līdzi skolas un skolēnu sniegumam un labbūtībai, izceļot gan stiprās, gan vājās puses. Šāda datu analīze ir svarīga, lai iespējami ātrāk atklātu un risinātu problēmsituācijas. Datos balstītu lēmumu pieņemšana ļauj skolas vadības komandai kopā ar pedagogiem un vecākiem pieņemt lēmumus, kas balstīti uz objektīvu informāciju.
Vai skolu reitingi nerada pārmērīgu sacensību skolu vidē?
Pārmērīgs uzsvars uz reitingiem rada negatīvu spriedzi skolas vadībai un skolotājiem, kā arī veicina, ka mācību process tiek orientēts tikai uz eksāmeniem un eksāmenu rezultātiem, neievērojot plašākus izglītības mērķus. Katrs reitings atspoguļo ļoti šaurus un vienpusējus rādītājus - vai nu tikai eksāmenu rezultātus, vai olimpiāžu reitingus, bet neviens reitings nevar izmērīt skolēnu labbūtību skolā, neformālās izglītības nozīmi skolēna attīstībā. Tāpēc ir svarīgi, lai skolu reitingi tiktu izmantoti atbildīgi un apzināti, izvērtējot tos kā vienu no vairākiem rīkiem skolu darbības vērtēšanā, nevis kā galveno mērķi. Ir būtiski, lai skola saglabā līdzsvarotu pieeju, kas sekmē gan izcilību akadēmiskajās zināšanās, gan skolēnu emocionālo un sociālo labbūtību.
Salīdzinājums (bet ne publisks) varētu kalpot kā atskaites punkts katrai skolai, lai izvērtētu savu sniegumu - veiksmes un noteiktu nepieciešamību turpmākajam darbam. Bet reitingi nedrīkstētu būt par iemeslu skolu un skolotāju salīdzināšanai - aiz katra cipara stāv skolotājs, un ir bēdīgi, ja pedagogs, kurš ar vislielāko rūpību un atbildību veic savu ikdienas darbu, tiek ierindots reitinga tabulā, tā saņemot publisku vērtējumu par darbu, nevērtējot daudzos nosacījumus, kas ietekmē skolēnu sniegumu.
Jāņem vērā arī tas, ka ir mācību priekšmeti, kuros netiek organizētas olimpiādes, nav valsts pārbaudes darbu, netiek plānoti monitoringa darbi. Skolotājs, kurš ar aizrautību īsteno mācību procesu minētajos mācību priekšmetos, reitingos netiek ņemts vērā, lai gan viņa ieguldījums skolēna kā personības attīstībā ir ļoti nozīmīgs.
Vai vērtēšanas sistēmas maiņa ietekmē izglītības kvalitāti?
Jaunā vērtēšanas sistēma, kas pilnībā stāsies spēkā no nākamā mācību gada, paredz daudz pozitīvu pārmaiņu:
regulāra un jēgpilna formatīvā vērtēšana, nodrošinot skolotājiem un skolēniem svarīgu atgriezenisko saiti, palīdzot noteikt mācīšanās grūtības un veicinot individuālo progresu,
summatīvā jeb noslēguma pārbaudes darbu vērtēšana bez atzīmes uzlabošanas iespējām ļaus novērtēt skolēna prasmes kompleksi lietot zināšanas, mudinot sekot savam formatīvajam vērtējumam un strādāt visu mācību procesa laiku;
mērķtiecīga dažādu izziņas līmeņa uzdevumu iekļaušana gan ikdienas mācību procesā, gan novērtējot skolēnu izpratni un prasmes summatīvajā vērtēšanā, veidos skolēnos ieradumu padziļinātāk izvērtēt procesus, pētīt un analizēt.
Visas minētās pārmaiņas uzlabos izglītības kvalitāti ilgtermiņā, bet jāņem vērā arī pārejas perioda grūtības un iespējamos riskus:
pāreja uz jaunu vērtēšanas sistēmu var radīt sākotnējas grūtības gan skolotājiem, gan skolēniem, jo abām pusēm ir jāpielāgojas jaunajām prasībām un metodēm, būtiska ir arī vecāku izpratne par jauno vērtēšanas kārtību;
pastāv risks, ka jaunā vērtēšanas sistēma var likt skolēniem vairāk koncentrēties uz vērtējuma iegūšanu, nevis uz zināšanu apgūšanu un izpratni, jo vērtējumu nedrīkstēs uzlabot.
Ģimnāzija regulāri pilnveido savu vērtēšanas kārtību, ņemot vērā ikdienas dažādās situācijas un mērķtiecīgi sniedz atbalstu pedagogiem, lai jaunā vērtēšanas kārtība iespējami veiksmīgāk tiktu ieviesta skolas ikdienā, neradot stresu skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem.
Vai interešu izglītība arī ir iekļaujama izglītības kvalitātes rādītājos?
Interešu izglītība ir neformālās izglītības veids, kurā bērni un jaunieši neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības attīsta savas spējas un talantus, pilnveido dažādas prasmes un saturiski pavada brīvo laiku, tāpat interešu izglītība ikvienam dod iespēju attīstīt karjeras vadības prasmes. Tāpēc vērtēt skolas izglītības kvalitāti pēc interešu izglītības programmu sasniegumiem nebūtu pareizi.
Interešu izglītībai skolā ir jābūt kā būtiskam solim ceļā uz bērna un jaunieša izaugsmi, vispusīgu attīstību un socializēšanos. Protams, patīkami, ka mūsu skolas interešu izglītības programmas sasniedz augstvērtīgus kvalitatīvos un mākslinieciskos rādītājus, bet tas nevar būt skolas (ģimnāzijas) pašmērķis - tas ir pretrunā ar interešu izglītības būtību.
Vai ir ģimnāzijas absolventi (un cik), kuri pēc studijām atgriezušies strādāt savā ģimnāzijā?
Mūsu ģimnāzijā šobrīd strādā 14 skolas absolventi: 5 skolotāji ar lielu pieredzi (Gita Apsīte, Mairita Sprancmane, Guna Taube, Agita Zariņa-Stūre, Agita Ziņģīte), kā arī 7 jaunās paaudzes pedagogi (Karīna Dūne, Anna Kārkliņa, Mārcis Kārkliņš, Agita Klētniece, Emīls Putniņš, Sigita Skrabe, Elgars Upītis), skolas absolventi ir arī direktores vietnieks saimnieciskajā darbā Zintis Krūklis un skolas medmāsa Anita Alksne.
Vai ģimnāzijai ir kādi absolventi, kurus pazīst visā Latvijā?
VPVĢ absolvējuši daudzi sabiedrībā zināmi, populāri un talantīgi cilvēki:
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nacionālās drošības padomnieks Aivars Puriņš, Valsts prezidenta kancelejas sekretariāta vadītāja Laila Rutks, LR Saeimas deputāts Māris Kučinskis, Saeimas Juridiskās komisijas pr-js, LU Juridiskās fak. docents Edvīns Danovskis, LR Saeimas deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes kom.pr-ja Agita Zariņa-Stūre, Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fak. dekāns Ivo Krievs, zvērināts advokāts Edgars Atlācis, LMA asoc.profesore Agita Gritāne (Saulīte), LU asociētais profesors, pol.zin.doktors Visvaldis Valtenbergs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes pr-ja Alda Ozola, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme;
sirds ķirurgs Ints Putniņš, ķirurgs Ventis Beķeris, kardiologs Ainārs Rudzītis, mutes, sejas un žokļu ķirurgs Māris Sedlenieks, ārste radioloģe Aija Medne (Aizsilniece), radioloģe Ilze Balode, infektoloģe Anna Mironovska;
rakstnieki Gundars Ignats un Kristīne Lubāniņa;
aktieri Regīna Devīte, Normunds Bērzs, Kaspars Kārkliņš, Ilva Centere, Toms Veļičko, Ieva Džindža.
raidījumu vadītājs Aivis Ceriņš un īstā latvju saimniece Zanda Žentiņa,
uzņēmumu grupas “Skonto” izveidotājs un bijušais īpašnieks Guntis Indriksons,
grupas “Līvi” mūziķi Guntars Mucenieks un Henrijs Eduards Mucenieks; etnomūziķis un dziesminieks Uldis Punkstiņš, mūziķe Keitija Bārbale;
peldētājs Uvis Kalniņš, kalnu slēpotāja Ulla Ģērmane (Lodziņa), BMX braucēji Kristens Krīgers, Helvijs Babris, Edvards Emīls Liberts.
Tomēr lepojamies ar katru mūsu skolas absolventu, kas dzīvo un strādā mūsu novadā un Latvijā, un tādu tiešām ir ļoti daudz.
Interesanti fakti/notikumi, pēc kuriem varētu spriest par izglītības kvalitāti ģimnāzijā!
Cenšamies piedāvāt un iesaistīt mūsu jauniešus daudzveidīgās aktivitātēs, kas veido dziļāku izpratni par izvēlēto izglītības virzienu, veido skolēna labizjūtu un rada piederības sajūtu ģimnāzijai:
ir iespēja iegūt vācu valodas diplomu (DSD), kas dod iespēju studēt Vācijas augstskolās;
darbojamies Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā, regulāri viesojoties Eiropas Parlamentā Strasbūrā un tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem (I.Vaidere, I.Ījabs u.c.);
ir iespēja apgūt norvēģu, franču un latīņu valodu, iesaistīties dažādos, īpaši Nordplus un Erasmus+ projektos;
talantīgo skolēnu atbalstam veidojam domnīcas “Gudram būt ir modē!” Šajā mācību gadā jau bijusi “Ziedoņa klases” organizētā izlaušanās spēle, paneļdiskusija “Gudram būt ir modē!” ar skolēnu, skolotāju un skolas absolventu piedalīšanos, rakstnieces Ivetas Ratinīkas radošās rakstīšanas nodarbība, plānojam doties uz Okupācijas muzeju, Latvijas Republikas Saeimu un Valsts prezidenta pili, Daibes poligonu un uzņēmumu “Valmieras Stikla šķiedra”. Domnīcu ciklu noslēgumā maijā svinēsim mūsu skolas “Karoga svētkus”, lai godinātu talantīgos skolēnus - olimpiāžu un ZPD konkursa laureātus.
ģimnāzijā tiek realizēti dažādi sociālie projekti - projekts “Neklusē” (lai mazinātu mobinga līmeni), “EMU:Skola” (lai sekotu līdzi skolēnu emocionālajai pašsajūtai un vajadzībām, atbalstīt skolēnus pārslodzes režīmā), “MOT” (lai iedvesmotu pusaudžus);
skolēnu pašpārvalde piedalās JSPA iniciatīvās izglītības iestāžu pašpārvalžu atbalstam “Kontakts”, kas stiprina pašpārvaldes attīstību, veicina jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību, kā arī veido atbalstošu un cieņpilnu skolas vidi;
ģimnāzija piedāvā 13 interešu izglītības programmas, kultūrizglītības kolektīvi augstā godā tur un turpina Dziesmu un deju svētku tradīcijas. Visi kolektīvi darbojas ar augstiem sasniegumiem, motivējot skolēnus izcilībai;
skola ir teātra sporta koordinators Vidzemes reģionā;
kursā “Projekta darbs” 12. klašu skolēni ar institūciju atbalstu īsteno projektus Valmieras novadā, uzlabojot dzīves kvalitāti dažādām sociālām grupām;
Norvēģu kluba jaunieši un skolas absolventi atbalsta ikgadējās starptautiskās sporta spēles bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām “Mēs varam” (“We will”).