Skolas interešu izglītības programmu piedāvājums

    • 7.-9.klašu meiteņu koris
    • jauktais koris “Pārgauja”
    • 7.-9.klašu un 10.-12.klašu tautisko deju kolektīvs “Pārgaujas delveri”
    • 7.-9.klašu un 10.-12.klašu mūsdienu deju grupa “Flash”
    • 7.-9.klašu un 10.-12.klašu teātra sporta komandas
    • 7.-9.klašu un 10.-11.klašu teātris “Z.E.L.T.S.”
    • 12.klašu teātris
    • norvēģu klubs,
    • franču valoda,
  • šahs,
  • robotika,
  • kiberdrošības pamati,
  • jaunsardze,
  • kokapstrāde.

Interešu izglītības nodarbības 2019./2020.m.g.

Interešu izglītības kolektīvu sasniegumi (1.-3.vieta Vidzemes reģiona, valsts organizētos konkursos, skatēs, turnīros)


Mūsdienu deju grupa “FLASH”

Mūsdienu deju kolektīvs “Flash” darbojas jau 13.sezonu. Piedzīvotas, izjustas un izdejotas gan pašu pusapaļās un apaļās dzimšanas dienas ar koncertuzvedumiem un jaunām horeogrāfijām, gan jau otro reizi Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ceram pārstāvēt Valmieru un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāziju mūsdienu deju lielkoncertā “Augstāk par zemi” Ķīpsalā.

Mūsu saime aug ar katru gadu, esam divi pilnasinīgi sastāvi. Aktīvi iesaistāmies skolas dzīvē, kuplinot koncertus, kā arī esam pilsētas patrioti un vienmēr ar lielāko gandarījumu priecējam skatītājus.

“Flash”- tā ir dzirksts jauniešu acīs, sirdīs un kājās!


Norvēģu “mafija” Pārgaujas ģimnāzijā. Viss notiek!

IMG_2447 Kāda atšķirība starp vārdiem “du” un “do”, kas sanāk, lokot vārdu “kake”, kā jāstaipa lūpas, izrunājot “ø, y, æ” burtus, ko nozīmē “mātes pakas” taisīšana un kā garšo “bjørnesuppe”, zina tikai tie VPĢ tagadējie un bijušie, kuri piederējuši t.s. norvēģu vai troļļu “mafijai”.

Vienmēr esmu apbrīnojusi un turpinu apbrīnot savu “norvēģu” izvēli – brīvo laiku tērēt, mācoties “troļļu” valodu un zinības, bet vienmēr arī esmu bijusi pārliecināta, ka Skandināvija nebūt nav tas sliktākais starts pasaules iepazīšanai. Un vienmēr esmu bijusi pateicīga par iespēju darboties ar saviem ieinteresētajiem, atvērtajiem, sirsnīgajiem un inteliģentajiem jauniešiem. Tā vienmēr bijusi abpusēja bagātināšanās.

Atzīstos, ka norvēģu klases pastāvēšanas 14 gados trolliski tajā esmu ievilinājusi ap 150 VPĢ beidzēju (to vidū bijuši tagadējie žurnālisti, baņķieri, biznesmeņi, mediķi, juristi, mākslinieki, pedagogi, valodnieki, grāmatveži un kas vēl tik ne); pa šiem gadiem uz Norvēģiju zinības gūt viengadīgajās Tautas skolās ir ļāvušies aizsūtīties 26, ar Norvēģu zemi pašlaik darba vai studiju dēļ ciešāk saistījušies 8, norvēģu/skandināvu valodas Kultūras akadēmijā un Universitātē Rīgā studējuši 5. Atzīstos, ka arī neviens no pārējiem (vismaz ne skaļi un ne man, un ar piebildi – kuri ir izturējuši līdz galam) nav nožēlojis “trolliski” pavadīto laiku VPĢ. Mērķis nav bijis nevienu pataisīt pat “trolli” vai norvēģi, bet dot iespēju un izvēli. Pārējais – pašu ziņā. Bet atzīšos – ja kādu arī drusku esmu “samaitājusi” – par to tikai priecājos 🙂

Tagad smalki saucamies “Norvēģu klubs”, un joprojām katru gadu tajā ir ap 40-50 dalībnieku, tāpat mācamies valodu, tāpat rīkojam tradicionālos pasākumus – Ziemeļu ziemassvētku svinēšanu un Norvēģijas nacionālo svētku atzīmēšanu, tāpat “pamokam” jaunos biedrus, līdz viņi kļūst par pilntiesīgiem kluba biedriem J. Braukšana vien ar pirkstu pa karti arī kādu laiku jau beigusies: pēdējos gados, pateicoties mūsu draugiem Norvēģijā, VPĢ sadraudzības skolām – Rud vidusskolai Berumas komūnā un Vest-Telemark vidusskolai Dālenā, mūsu sapņošana par tikšanos ar dzīviem norvēģiem un troļļu zemes redzēšanu kļuvusi reālāka: katru rudeni dodamies studiju braucienā uz Norvēģiju (tādi jau bijuši 7), un katru pavasari rudieši vai dālenieši ciemojas pie mums. Rud vidusskola pat ir iedibinājusi izvēles priekšmetu „Sapratne pāri robežām” ar fokusu uz Baltiju un Latviju.

VĒL:

  • Katru gadu tradicionāli tiek svinēti Ziemeļu ziemassvētki kopā ar “jaunbiedru” uzņemšanu un norvēģu nacionālās dienas – 17. maija svinības.
  • Pa šiem gadiem “norvēģu klasē” ir mācījušies un mācās kopā ap 180 skolēnu.
  • Sākot ar 1995./96. m.g. katru gadu kāds no mūsējiem tiek mācīties Tautas augstskolās Norvēģijā (kopā 27).
  • Visus šos gadus “troļlu saimi” kopā turējusi ir sk. Sanda Deisone.IMG_2343

Turpināsim kopā iepazīt pasauli, skatīties, saredzēt un saprast. Lai “trolliskās” izdarības starts lielākam lēcienam!. Lykke til!


Jauktais koris “Pārgauja”

VPVĢ jauktais koris “PĀRGAUJA” sasniedzis rekordlielu dziedātāju skaitu – šobrīd 53 jaunieši diriģenta Imanta Toča vadībā mērķtiecīgi gatavojas XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem un koru modelēšanas koncertam Cēsu pils parkā, kurā pirms Dziesmu svētkiem satiksies un sadziedāsies Vidzemes skolu kori.

Kora repertuārs ir skanīgs un daudzveidīgs, un ikviens dziedātājs var parādīt savas vokālās spējas un dotības. Apgūtais repertuārs – grūts, bet jauniešiem interesants: Jānis Aišpurs, Renārs Kaupers „Tavs karogs”, l.t.dz. Pētera Plakida apdarē „Tumša nakte”, Raimonds Pauls, Aspazija „Aicinājums”, Imants Kalniņš, Viktors Kalniņš „Dziesma par jautājumu”, Raimonds Pauls, Ojārs Vācietis „Tu esi”, Mārtiņš Brauns, Rainis „Saule, Pērkons, Daugava”, Jānis Strazds, Jānis Peters „Zaļā zeme”, Raimonds Pauls, Knuts Skujenieks „Dziedāt visai pasaulei” un daudzas citas dziesmas.

Nākotnē koris iecerējis veidot draudzību ar Madonas Valsts ģimnāzijas kori un piedalīties viņu veidotajā Latvijas valsts ģimnāziju koru sadziedāšanās pasākumā, brīvdabas koncertā “No Gaiziņa Latviju redzot”, kā arī piedalīties kādā Eiropas koru festivālā.

 

 


12.klašu teātris

DZEJAS IZRĀDE “Pie visa vainīgs Herberts!”

2020.gada Žetona vakara izrāde sastāv no dzejoļiem. Es zinu, skan briesmīgi. Kurš lasa dzeju, bet vēl jo vairāk – labprātīgi vēlas klausīties amatieros, kuri to runā?

Parastā sarunvaloda bez rīmēm ir neintelektuāla, plebejiska un primitīva. Tas ir tāpat kā ēst maizi bez sviesta, skatīties mūzikas video ar izslēgtu skaņu vai ēst apelsīnu, no kura izspiesta visa sula. Cik ilgi gan mēs varam runāt tieši un saprotami, bet tāpat neko nepateikt? Viens dzejolis ir daudzreiz saturīgāks par visiem vārdiem, ko pasakām dienas laikā kopā!

Skeptiķiem ir jāsaprot, ka tā ir izrāde, nevis daiļrunātāju konkurss. Ir sižets, pārdzīvojums, sviests un humors. Atliek tikai brīnīties, cik lokana var būt dzeja! Galvenais stāsts ir par puisi, kurš gatavojas eksāmeniem. Tādā gadījumā varētu padomāt, ka izrāde ir ļoti skumja, jo grāmatas + vidusskolnieks = asaras. Taču ne šajā gadījumā. Izrāde vairāk ir semi parodija par reālo dzīvi, bet, ja ieklausīsieties dzejā un brīnumainā kārtā to uztversiet, – arī emocionāls pārdzīvojums.

Keitija Bārbale – 12.c (2020.g.)

Būt vai nebūt – tāds ir jautājums. Mūsuprāt, atbilde izrādē saklausāma arī šajās dziesmās:

  • “Diva Song” (no k/f “Piektais elements”),
  • “Let It Go” (no filmas “Ledus sirds”) (ķīniešu orķestra izpildījums),
  • H.Laurijs “Unchain My Heart”,
  • “Pink Floyd”, “Another Brick in the Wall” (Karaliskā filharmoniskā orķestra veikums),
  • Dons “Kolekcionārs”,
  • Dž. Džoplina “Mercedes Benz”,
  • ,E. Grīgs “In The Hall of The Mountain King”,
  • Ž. Ofenbahs “Bacarolle” (A. Ņetrebko un E. Garančas izpildījumā).

Pirmizrāde – 2020.gada 29.februārī.

 IZRĀDE “LILIOMS” (patiess stāsts)

 Nesteigsimies kļūt pieauguši, pārnopietni un bezgalīgi pareizi, bet, atzīstot savus trūkumus, vainas un īpatnības, skatīsimies uz pasauli tādu, kāda tā īstenībā ir. Šajā izrādē centāmies darīt tā, lai vēl pēc pāris gadiem skatītāji varētu teikt: “Kas ir mīlestība? Nu gan pajautāji. Zini, 2019.gada Žetona vakara izrādes veidotāji to mēģināja saprast. Pajautā viņiem. Vai labāk sameklē ierakstu. Viņi, iespējams, zina.”

Režisors Krišjānis Salmiņš

Skatītājus bez ziediem zālē neielaiž. Mietpilsoņiem biļetes divreiz dārgākas. Izrādē nesmēķē un netiek izmantoti dzīvnieki vai bērni.

Pirmizrāde – 2019.gada 6.aprīlī.

IZRĀDE „UGUNS UN NAKTS, NAKTS, NAKTS… ”

Pēc Raiņa lugas motīviem, sagaidot Latvijas simtgadi

Gaidot Latvijas simtgadi un gatavojoties savam Žetona vakaram, 2018.gadā 12.klašu skolēni režisora, Valmieras Drāmas teātra aktiera Krišjāņa Salmiņa vadībā iestudēja Raiņa lugas „Uguns un nakts”  fragmentu—stāstu par Lāčplēša mīlestību pret savu tautu un pienākumu atgriezt to Tēvzemē—Latvijā.

Kad ieradāmies uz izrādes pirmo mēģinājumu jeb pirmo tikšanos, mūsos valdīja dažādas emocijas—bailes, uztraukums, ziņkārība, bet galvenais—vēlme piedalīties, darīt. Un mēs šobrīd neko nenožēlojam—ne to, ka gājis kā pa celmiem, ne to, ka nezin cik reižu esam nokaitinājuši režisoru ar neierašanos, tekstu nezināšanu…

Par spīti tam, ka bijuši brīži, kad vēlējāmies padoties, šobrīd esam lepni par paveikto—iznākums, mūsuprāt, ir grandiozs. Mēs esam iepazinuši teātri no citas puses. Tāpēc milzīgs paldies režisoram Krišjānim Salmiņam par pacietību un darbu ar mums!

2018.gada 12-tie

Pirmizrāde – 2018.gada 10.februārī.


Teātra sports

Teātra sports – improvizācijas teātra novirziens, kas savieno aktiermākslas spējas ar cīņas garu, spēlējot turnīros ar citām komandām. Piemērots ikkatram, kurš vēlas optimistiski dzīvot, pie reizes attīstot spontanitāti, radošumu, sabiedriskumu un uzstāšanās spējas. Jaunie improvizatori paši izdomā gan savu lomu, gan notikumu gaitu un attīstību, uzreiz pēc tehnikas un skatītāju ieteikuma (darbības vieta vai kas cits) sākot rādīt līdz 3 minūtēm garu etīdi.

Teātra sportā viss ir savādāk no ikdienā pierastā – tas ir teātris, kur aktieri jeb improvizatori paši izdomā gan savas lomas, savstarpējās attiecības, statusu, gan notikumu gaitu. Vien esot uz skatuves tiek uzzināta spēlējamā tehnika un attiecīgais ieteikums no skatītājiem (darbības vieta, konkrētas improvizatoru rakstura vai uzvedības iezīmes vai kas cits), atliek 5-10 sekundes, lai savstarpēji vienotos par notikumu gaitu, kad jau jāsāk līdz 3 minūtēm garā etīde. Tas ir sports, jo, sanākot vienkopus vairākām improvizatoru komandām, sākas sacensība starp tām. Jāatceras, ka šis improvizācijas paveids atšķiras no iepriekš redzētā – komandas priecājas gan par sliktiem vērtējumiem, gan par kolēģu izdošanos, skatītāji var mest rozes improvizatoriem par veiksmīgām etīdēm. Pateicoties teātra sportam, jaunie improvizatori varēs attīstīt sevī spontanitāti, radošumu, sabiedriskumu, optimismu, dzīvot bez kompleksiem.

Teātra sportā komanda sastāv no 3-5 cilvēkiem. Kolektīvs nav lielākais starp visiem VPVĢ sastopamajiem, tai pat laikā ir draudzīgs un saliedēts, vienmēr gatavs pieņemt kādu jauniņo savā pulkā. Par ikgadēju tradīciju nu ir kļuvusi gan kopīga Ziemassvētku atzīmēšana, paralēli iesvētot jaunos improvizatorus, gan pārgājiens pavasarī, iepazīstot tuvākas vai tālākas mazzināmas vietas Latvijā.

Lai arī tiesneši teātra sporta turnīros izvērtē komandu sniegumu, improvizatoriem ierasts viņus gan sagaidīt, gan atvadīties ar piecelšanos un lejup vērstu īkšķu rādīšanu, kā arī sūkļu mešanu par netaisniem vērtējumiem.
Svarīga loma teātra sporta turnīros ir vadītājiem, kuri gan palīdz komandai, gan raisa interesi skatītājos iesaistīties un dot ieteikumus, gan izskaidro tehniku kā komandai, ja tas ir nepieciešams, tā skatītājiem, lai būtu patīkamāk vērot etīdi.


7.-9.klašu meiteņu koris

7.-9. klašu pamatskolas koris – tās ir 42 muzikālas, mīļas, atsaucīgas un disciplinētas meitenes. Viņas kora mēģinājumos ir kora diriģentes Solvitas Eliņas lielākais palīgs, jo, ja savā aizrautībā darba procesā skolotāja ko nepamana, tad viņas ir tās, kas visu atceras un zina. Šobrīd norit aktīvs un liels kopdarbs, lai apgūtu Dziesmu svētku repertuāru.

Meitenēm ļoti patīk tādas dziesmas kā “Saulīt gāja vakarā kā uguņa dzirkstelīte”, “Pepijas dziesma”, “Tici sev”, “Tu esi”, Ē. Ešenvalda cikls “Saulīte”, “Zvaigžņu daudz”. Kopā būšana kora mēģinājumos un koncertos ir jautra: izskan gan kāds humoriņš, gan uzmundrinājumi.

Lolojam sirsniņās cerību par iespēju piedalīties XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos!


Tautisko deju kolektīvs “Pārgaujas delveri”

TDK “Pārgaujas delveri” dibināts 2008.gadā, kad 10.-12.klašu grupā ar degsmi un lielu dejotprieku uzsāka darbību 8 dejotāju pāri. Nākamajā gadā vidusskolas dejotājiem pievienojās arī pirmie 7.-9.klašu dejotāji.

Šo gadu laikā par “Pārgaujas delveriem” sevi saukuši vairāk nekā 300 dejotāju, daudzi no viņiem pēc skolas absolvēšanas turpina dejot citos kolektīvos.

“Pārgaujas delveru” lieliskā un talantīgā vadītāja ir Gunita Kļaviņa, koncertmeistare Iluta Uškāne (iepriekš – Ginta Pandalone).

Deju kolektīva repertuāru veido gan lustīgas, gan kustīgas dažāda rakstura dejas (“Ne silts, ne auksts”, “Pērkondēli”, “Vai es vainīgs”, “Tautu meita”), gan lēnas, izjustas un sirsnīgas latviešu tautas dejas (“Saule kokles skandināja”, “Gatves deja”, “Es noaudu zvaigžņu segu”).

Deju kolektīvs piedalījies gan Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Kolektīva ikdienu veido ne tikai grūtais un atbildīgais darbs mēģinājumos, bet arī dalība tuvākos un tālākos deju koncertos Ventspilī, Rūjienā, Naukšēnos, Trikātā, Valmierā utt. Kolektīvs piedalījies arī starptautiskā folkloras festivālā Prāgā, Čehijā.

Šī gada lielais izaicinājums – iegūta iespēja piedalīties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā, Daugavas stadionā, deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu”.


Jaunsargi

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā šajā mācību gadā darbojas 16 jaunsargi Naukšēnu 215. jaunsargu vienības instruktora
Gata Ceriņa vadībā. Mācību procesa ietvaros jaunsargi praktiskās iemaņas nostiprina pārgājienos un nometnēs:

  • ,,Lūša taka” – apgūtas tūrisma un alpīnisma iemaņas;
  • ,,Vilka taka”  – apgūtas izdzīvošanas prasmes;
  • ,,Jaunsargs-karavīrs 3” – trenētas militārās iemaņas;
  • ,,Mežagrāmata” – apgūtas higiēnas un pārtikas sagatavošanas lauku apstākļos prasmes;
  • ,,Zinošais jaunsargs” – nostiprinātas dažādas praktiskās iemaņas.

Jaunsargi regulāri piedalās Jaunsardzes novada nometnēs, sporto ziemas un vasaras sporta spēlēs un vieglatlētikas sacensībās, piedalās Lāčplēša dienas lāpu gājienā un Barikāžu atceres pasākumos, soļo 18.novembra parādē.

Tāpat jaunsargi dodas dažādās mācību ekskursijās: uz Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Nacionālo bibliotēku, Stūra māju, Kara muzeju, Brāļu kapiem, lidostu “Rīga”, Salaspils memoriālu, Nāves salu, Līgatnes dabas taku un pazemes bunkuru un citām vēsturiskām vietām.


Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas teātris “Z.E.L.T.S”

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas teātris “Z.E.L.T.S” savu nosaukumu ieguva 2019. gadā kopā ar skolas jauno statusu. Skolas teātris darbojas, pateicoties tā dalībnieku un režisores Agitas Ziņģītes entuziasmam. Darbojoties skolas teātri, svarīgs ir komandas gars un vēlme ļauties jauniem izaicinājumiem. Teātra grupai ir svarīgi iepriecināt skatītājus ar savu radošo sniegumu. Teātris gandrīz katru gadu piedalās Latvijas bērnu un jauniešu teātra festivālā “…un es iešu un iešu!” un starptautiskajā amatierteātru festivālā “Spēlesprieks”. Trupa ir piedalījusies skolas labdarības koncertā, spēlējusi viesizrādes Trikātā, Brenguļos, Valmieras tehnikumā, Valmieras Kultūras centrā un Valmieras sākumskolā, arī organizējusi un sagatavojusi Ziemassvētku pasākumus. Teātra “Z.E.L.T.S” trupai patīk pašai piedalīties scenārija veidošanā un pavadīt laiku kopā.

Kopš 2012. gada, kad teātri “Z.E.L.T.S” vada Agita Ziņģīte, ir iestudēti tādi uzvedumi kā  “Es tevi ļoti gaidīšu”, “Te nu mēs esam”, “Vēl vienu skaistu dienu”, “Mans dārzs vēl līgo sarkanbaltsarkans”, “Patriotu stunda”. Teātris iestudējis izrādes: “Burbuļmātes prieki un bēdas”, “Meklēt vienam otru”, “Teicējs”, “Skroderdienas Silmačos”, “Rīgas sargi”,  “Stāstiet man pasakas, labie ļaudis!” un “Uz priekšu, Kurzeme!”.


Kiberdrošības pamati

Interešu izglītības programmā “Kiberdrošības pamati” 7. – 12. klašu skolēni apgūst gan teorētiskas zināšanas par datortīklu darbības principiem un drošības problēmām tajos, gan praktiskas prasmes un iemaņas darbā ar dažādām operētājsistēmām un ierīcēm. Darbojamies gan ar Windows, gan ar Linux. Mācāmies veidot mājas lapas un uzstādām tās uz saviem WEB serveriem. Vēlāk pētām minēto ierīču un serveru ievainojamības, vājās vietas. Cenšamies novērst atrastās problēmas. Noslēgumā uzspēlēsim “Red team” and “Blue team”!